Sinusīts ir deguna blakusdobuma (sīnusa) gļotādas iekaisums. Sīnusi ir dobumi galvaskausā blakus degunam. Tā kā blakusdobumi ir savienoti ar deguna dobumu, sinusīts ļoti bieži rodas kā parastu patoloģiju komplikācija, piemēram, pēc:Man with sinus pain

  • Saaukstēšanās
  • Alerģiskā rinīta
  • Bakteriālām saslimšanām

Tam raksturīgi dažādi simptomi, piemēram:

  • Sāpes degunā vai sejas rajonā
  • Deguna aizlikums
  • Izdalījumi no deguna
  • Ožas zudums
  • Paaugstināta ķermeņa temperatūra

Sinusīts ir bieži sastopama saslimšana, kuras izplatību tomēr ir grūti noteikt. Dažu pētījumu dati liecina, ka ar to saslimst 10 % līdz 15 % iedzīvotāju*, gan pieaugušie, gan bērni.

IR 2 GALVENIE SINUSĪTA VEIDI:

  • AKŪTS SINUSĪTS

Bieži vīrusu izraisīts, akūtais sinusīts rodas no blakusdobuma infekcijas kā saaukstēšanās komplikācijas. Parasti tas ilgst mazāk par 4 nedēļām un ne biežāk kā 3 reizes gadā. To var izraisīt arī baktēriju vai sēnīšu infekcija, alerģija, atmosfēras piesārņojums vai zobu slimības, abscess, kas skāris deguna blakusdobumu.

  • HRONISKS SINUSĪTS

Sinusīts kļūst hronisks, kad tas ilgst vairāk par 12 nedēļām. Bieži to izraisa alerģijas: 50 līdz 80% cilvēku ar hronisku sinusītu ir alerģiskais rinīts. Tas var rasties arī akūta sinusīta rezultātā, ja netiek atbilstoši ārstēts, vai saistīts ar izmaiņām dabiskajā starpsienas novietojumā, smēķēšanu vai imūndeficītu.

Ikdienas deguna higiēna ar izotonisku aerosolu, piemēram, Humer Ikdienas higiēnai novērš sinusīta risku, atbrīvojoties no gļotām un infekcijas izraisītājiem, kas var izraisīt iekaisumu.
Deguna skalošana ar hipertonisku aerosolu, piemēram Humer Aizliktam degunam ļauj izvairīties no deguna aizlikuma un iztīrīt blakusdobumus, atvieglojot atbrīvošanos no patogēnām gļotām.

Avots:
* Epidemiology and burden of nasal congestion [Epidemioloģija un deguna aizlikums kā traucēklis], Stewart M., Ferguson B., Fromer L., Int J Gen Med, 2010 Apr 8;3:37-45